Lai pagarinātu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības uz to radīto skaņu ierakstu aizsardzību no 50 līdz 70 gadiem, kā arī, lai stiprinātu izpildītāju tiesības uz atlīdzību, Saeima ceturtdien, 28.novembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības direktīvu.
Publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem, ziņo Saeimas kanceleja.
Lai diskutētu par Autortiesību likuma grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 31.oktobrī, tikās ar Kultūras ministrijas, raidorganizāciju, izpildītāju un autoru un autortiesību nozares pārstāvjiem.
„Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sākusi skatīt grozījumus Autortiesību likumā, šādi reaģējot uz jaunākajām norisēm sabiedrībā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 13.jūnijā, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka raidorganizāciju raidījumu atskaņošana tiešraidē publiskā vietā nekomerciālos nolūkos nav traktējama kā publisks izpildījums.
Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma, virzīt deputātu iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā, biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) saņēma vairāku starptautisko organizāciju iebildums šādai likumprojekta redakcijai.